Radošā darbnīca grāmatzīme "Minjons"

26.februārī, Skaistas pagasta bibliotēkā, notika radošā darbnīca grāmatzīme "Minjons". 

 Šajā radošajā darbnīcā piedalījās Skaistas pagasta pirmsskolas izglītības grupiņas bērni kopā ar skolotāju Oksanu Galileju.

Kas tad ir šis "Minjons"??? Tas ir multiplikācijas tēls un bērniem viņš ir īpaši tuvs un mīļš. Interesanta grāmatzīme ir labs sākums, lai bērnus mudinātu lasīt grāmatiņas. Bērni katrs izvēlējās savu lasāmgrāmatiņu, lai kopā ar vecākiem, vai vecvecākiem to izlasītu.

Paldies visiem bērniņiem, kas piedalījās radošajā darbnīcā!
 Paldies, Skaistas pagasta pārvaldes vadītājai, par sarūpētajām dāvaniņām!

Literatūras izstāde "Mana Latvija"

Literatūras izstāde "Vēstules rīta un vakara blāzmai"

Rakstniecei Skaidrītei Kaldupei - 98 (1922-2013)

Biogrāfija

Rakstniece Skaidrīte Kaldupe dzimusi Ķikute, dzimusi 1922.gada 24.februārī Mellužos. Dzimusi amatnieka ģimenē. Savā pirmajā skolā – Mellužu pamatskolā mācās neilgi, vecāki pārceļas uz dzīvi laukos. Tēvs nopērk varenu ozolu un liepu ieskautu lauku māju Annas pagasta „Rūnēnos“ un skolas gaitas turpinās Annas pagasta sešklasīgajā pamatskolā. Pamatskolas beidzamās klases pabeigtas Alūksnē 1937.gadā. Skaidrīte Kaldupe iztur lielu konkursu un tālāk mācās Alūksnes ģimnāzijā. Vecāki vēlāk izrentē lauku māju un atgriežas Jūrmalā, meitene mācības turpina Dubultu ģimnāzijā, bet pēdējo ģimnāzijas gadu atkal sekmīgi mācās Alūksnē un ģimnāziju beidz 1942. gadā. Cerības tūlīt iestāties LVU Filoloģijas fakultātē nepiepildās, jo nav nostrādāts praktiskā darbā viens gads (tādi toreiz bija noteikumi). Skaidrīte Kaldupe iestājas un mācās Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultātē no 1943.-1946.gadam. Studē sākumā klātienes nodaļā, vēlāk sāk strādāt un pāriet uz neklātieni. Strādā par vācu valodas skolotāju Alūksnes vidusskolā no 1945. gada oktobra līdz 1947. gada maijam.

Agronomija nav Skaidrītes Kaldupes aicinājums. 1948. gadā viņai izdodas iestāties LVU Filoloģijas fakultātē, sākumā neklātienē, bet, vienā gadā pabeidzot divus kursus, no trešā kursa klātienes nodaļā. 1951. gadā studijas sekmīgi pabeidz un sāk strādāt Jāņa Raiņa vārdā nosauktajā literatūras muzejā par zinātnisko līdzstrādnieci. (1951. – 1955.) Pēc četriem muzejā nostrādātiem gadiem meklē ceļu atpakaļ uz skolu un sāk strādāt par latviešu valodas un literatūras skolotāju Līgatnē. Par šeit pavadīto laiku Skaidrītei Kaldupei palikušas gaišas un mīļas atmiņas. Autore raksta:- „Nekad neesmu saņēmusi no ļaudīm tik daudz labestības un garagaismas mirdzuma kā tajā rudenī Līgatnē”. Taču, kad jauno skolotāju aicina darbā uz viņas kādreizējo skolu Jūrmalā, viņa nespēj atteikties un atgriežas Jūrmalā. Strādā tur tagadējā Pumpuru vidusskolā no 1956.-1958. gadam. Daži darba gadi pavadīti mācot latviešu valodu un literatūru Gaismas skolā Šķirotavā Rīgā. 1960. gadā Skaidrīti Kaldupi uzņem Latvijas Rakstnieku Savienībā. Viņa nolemj turpmāk nodarboties tikai ar rakstniecību.

Pirmais publicētais dzejolis „Dzimtenei“ laikrakstā „Ventas Balss“ 1945.gada 8.maijā. Pirmā izdotā dzejoļu grāmata „Jūras tuvums“ 1958. gadā. Kopš pirmās publikācijas viens no Skaidrītes Kaldupes galvenajiem dzejas motīviem ir dzimtās zemes mīlestība. Autore ir arī dzīves ētisko vērtību aizstāve un šie daiļrades galvenie vadmotīvi viņas darbos dominē joprojām. Dzejai izteikta latviska mentalitāte, tajā turpinātas latviešu romantiskās dzejas tradīcijas. Gleznaina un bagāta ir viņas valoda, izmantoti folkloras motīvi, simboli, personifikācijas. Raksta galvenokārt klasiskajā pantmērā. Daudzi dzejoļi izmantoti par dziesmu tekstiem.

Brīnišķīgas ir autores literārās pasakas, daudzas no tām veltītas Alūksnes pusei. Bagāta ir rakstnieces romānu un stāstu raža. Tie izceļas ar saistošiem sižetiem labskanīgu valodu. Dāsns ir rakstnieces devums latviešu literatūras zelta fondā. Izdotas vairāk kā 50 grāmatas, kuras joprojām tiek lasītas un atzītas par labām esam. Skaidrīte Kaldupe turpina rakstīt – katru dienu, parasti no rītiem un top arvien jauni darbi.

Lai labāk iepazītu rakstnieces dzīvi un daiļradi jāieskatās divās autobiogrāfiskajās grāmatās – „Rīta rasas rokrakstā” un „Dzīvesstāsts un 33 visjaunākie dzejoļi”. Tajās atklāti un patiesi rakstniece stāsta par saviem vecākiem, vecvecākiem, bērnību, skolas gadiem, studijām, skolotājas gaitām, par dzīvi Jūrmalā, Alūksnes pusē, Rīgā. Abās grāmatiņās ieaudusies pa vēsturiskai laikmeta iezīmei – gan 30. gadu neatkarīgās Latvijas sadzīves ainas, gan padomju laika diktatoriskās prasības, gan dzīves ceļā sastaptie cilvēki. Tas ir stāsts arī par autores privāto dzīvi.

Rakstniece aiziet mūžībā 2013. gada 6. janvārī - zvaigznes dienā. Apglabāta 15. janvārī Alūksnes Lielajos kapos.

Meteņdiena

Skaistas pagasta tautas namā 23. februārī tika svinēta Meteņdiena. Meteņi ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas un pavasara saulgriežiem, kas iezīmē ziemas beigu tuvošanos un pavasara tuvošanos, līdz ar to Meteņus var dēvēt arī par pavasara gaidīšanas svētkiem. Pasākuma sākumā tika noskaidrots, kas tad īsti šie ir par svētkiem Meteņi, kādi ticējumi saistīti ar šiem svētkiem, tika minētas arī mīklas.

 Visi šo svētku dalībnieki cītīgi tika izdancināti kopējās rotaļās, lai kārtīgi no sirds izdancotu šos svētkus Meteņus.  Dziedājām un gājām rotaļās: “Neguli saulīte ābeļu dārzā”, “Ādamam bij septiņ dēli”, “Kas dārzā!?”, dancojām arī latviešu tautas deju “Alsungas, Mugurdancis”. Neizpalika arī azartiskas komandu spēļu sacensības, par kurām varēja dabūt arī veicināšanas balviņas.

 Pēc tam sekoja pelnu dienas maisiņu apzīmēšana ar latviskajām zīmēm, kur katrs pats varēja izvēlēties savu latvisko zīmīti.

Sekoja dažādu nedarbu un dažādu pasaulē aktuālu problēmu rakstīšana uz papīra, to visu ielikām Meteņu salmu lelles somā.

 Beigās gājām laukā, lai sadedzinātu salmu lelli, lai visas nelaimes un raizes sadeg līdz ar salmu lelli.

Pasākuma noslēgumā visi pulcējāmies pie kopēja svētku galda, lai kopā dzertu karstu tēju un ēstu pankūkas.

Visi Meteņdienas svinētāji gan bērni, gan pieaugušie bija priecīgi par šo burvīgo pasākumu!

Ir ļoti svarīgi jaunajai paaudzei nodot šīs mūsu latviešu kultūras tradīcijas no paaudzes, paaudzei un apzināties to vērtību, ko mēs gūstam no šiem svētkiem!

Liels paldies visiem, kas piedalījās šajos svētkos!

Krāslavas un Dagdas novadu publisko un skolu bibliotēku darbinieku seminārs

17.februārī Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā pulcejās abu novadu bibliotēku darbinieki uz kārtējo semināru. 

Semināra piramjā daļā tikāmies ar dzejnieci Ingu Pizāni, otrajā daļā tika apspriesti darba jautājumi, kā arī piedalījāmies praktikumā "Google dokumentu veidošana un rediģēšana".

 

Lasītāju klubiņa biedru tikšanās

12.februārī, bibliotēkā viesojās, Skaistas pagasta iedzīvotāja, Antonija Vecele. Viņa pastāstīja par savu darba pieredzi Vācijā, aprūpējot senioru. Antonijai piemīt liels darba spars, labs humors un izdomu bagātība.

Ar labiem darbiem, viņa spēj pārsteigt ne tikai mūsu pašu cilvēkus, savu ģimeni Latvijā, bet arī Vācijā. 
Piemēram, Vācijā, sagādājot pārsteigumu senioram uz svētkiem sacepot vēja kūkas, uzadot siltas zeķes un kopā ar senioru, spēlējot galda spēles.

Paldies, par jauko, sirsnīgo apciemojumu Antonijai Vecelei, Tatjanai Akutjonokai, Jadvigai Vecelei!

Antonija Vecele.