2021. gada 29. sept.

Skats uz Dridža ezeru

 


Dridzis. Dabas parks, Natura 2000 teritorija.

 

Ezera platība ir 753,2 ha. Vidējais dziļums ezerā ir 12,8 ha, maksimālais – 65,1 m. Tas ir ne tikai dziļākais ezers Latvijā, bet arī visā Baltijā. Drīdža dziļākā vieta atrodas gandrīz 10 km garā ezera vidusdaļā. 20. gs. 20. gados tika izrakts kanāls, kas savienoja Drīdzi ar kaimiņos esošo Ota ezeru, un Drīdža ūdenslīmenis pazeminājās par pusmetru. Tātad pirms tam ezers bijis pusmetru dziļāks.

Netālu no Drīdža ziemeļrietumu gala, ko sauc par Sauleskalna līci, 211 metrus virs jūras līmeņa un 50 metrus virs ezera līmeņa, paceļas arī pats Sauleskalns – sena latgaļu svētvieta. No Sauleskalna virsotnes labi pārskatāms Drīdža ezers un plaša apkārtne, kurā starp pauguriem mirdz arī citu ezeru spoguļi. Lai saglabātu un aizsargātu šo skaisto Latgales augstienes dienvidu daļas stūrīti, izveidots dabas liegums – Drīdža ezers ar apkārtējo ainavu.

Ezerā ir 9 salas, piemēram, Bernātu sala, Liepu sala, Ozolu sala, Apšu sala, Zemā sala, Upes sala, Pizānu sala.

Šeit mīt asari, raudas, līdakas, sapali, plauži, vēdzeles, ķīši, ezera salakas, karūsas, ruduļi, līņi, zuši.

Avots:

1.   Ūdenstilpes (ezeri, dīķi, dzirnavu dīķi) // Kovaļevska, O. Krāslavas rajons: ģeogrāfisko nosaukumu vārdnīca - Rīga, 1997.- 37.- 66.lpp.



Skolas atrašanās vieta, kur atradās Skaistas pamatskolas ēka no (1921.-1965.)

 

Skolas pirmsākumi meklējami 1872.gadā. Tā bija 3 gadīgā pamatskola ar krievu mācību valodu, kas pastāvēja līdz 1920.gadam ar nosaukumu Izabelinas tautskola. 

1921.gadā skola tika pārcelta uz Geibu sādžu un iekārtota bijušajā Lipovkas kroga stallī. Šajā laikā jau mācību valoda bija latviešu, skolā – 6 klases. Latviskojot vietvārdus, skola skaista apvidus dēļ tika nosaukta par Skaistas pamatskolu. 

1930.gadā tika uzcelta internāta un skolotāju dzīvojamā māja. Divdesmito gadu vidū skolai piešķīra Valsts pamatskolas statusu. Trīsdesmitajos gados aktīvi darbojās mazpulks. Skolēnu skaits strauji pieauga. Par labiem sasniegumiem skolai tika piešķirts „Valsts pamatskolas” nosaukums.

Latvijas brīvvalsts laikā Ļudviķu ciemā bija - sešu klašu pamatskola, Ezeriņu ciemā, Kaziņču ciemā un Valteru ciemā - četru klašu pamatskola. Padomju laikā darbojās Skaistas astoņgadīgā skola un Valteru četrgadīgā skola.

1965.gadā Skaistas internātam tika uzcelta piebūve ar 10 klašu telpām un 4 telpām pārējām vajadzībām. Labiekārtotos mācību kabinetos mācības notika līdz 2000.gadam.  

         Avots:

    1. Izglītības ceļvedis. - Rīga, 1997.- 146. lpp.

    2. Krāslavas rajona skolu vēsture – Krāslava: Krāslavas rajona    skolu valde, 1997.- 103.- 107. lpp.

    3. Latvijas pagasti. 2.sēj. – Rīga: Preses nams, 2002.- 374.- 377. lpp.



Skaistas pirmās katoļu baznīcas sākotnējā atrašanās vieta Skaistmuižā

 

Skaistas pirmā katoļu baznīca tika uzcelta 1778.- 1788.gadā Skaistmuižā (toreiz Izabelinas muižā), kas atrodas 3 km no Skaistas ciemata uz DA. Baznīca celta par prāvesta Žebrovska līdzekļiem. Līdz Rīgas bīskapijas nodibināšanai Skaistas baznīca bija Krāslavas filiālbaznīca. 

                                                               Avots:

1.                  (https://bibliotekakraslava.lv/docs/532/CD-novadpetnieciba/ssjmbaznica.htm)








Skaistas pagasta bibliotēka

 

Par Skaistas pagasta tautas bibliotēkas veidošanās aizsākumu tiek uzskatīti 1945.-1946.gadi. 1949.gadā Skaistas pagasta tautas bibliotēka (toreiz Skaistas ciema bibliotēka) tika oficiāli dibināta. Pirmais ieraksts Skaistas ciema bibliotēkas inventāra grāmatā veikts 1949.gada 15.maijā

  Avots:

1.   Ļuta, Aija. Skaistas pagasta tautas bibliotēkas vēsture un šodiena – Skaista, 1997 – 1.lpp.