Māris Čaklais (1940–2003) – dzejnieks, esejists, prozaiķis,
atdzejotājs, žurnālists un laikraksta “Literatūra un Māksla”
(1987–1991), žurnāla “Karogs” (2000–2003) redaktors. Māris Čaklais ir 14
dzejoļu krājumu, četru dzejas krājumu bērniem, četru eseju grāmatu,
divu literāro pasaku krājumu, divu memuārgrāmatu un trīs biogrāfisku
apcerējumu autors. Literāro darbību sācis 60. gados. Viņa dzejā
risinātas vēstures un tautas likteņtēmas, atklāts cilvēka esības
dramatisms un dzīves jēgas meklējumi, saasināta laika izjūta, prasība
pēc ideāla un ētisko principu aizstāvība. Esejās izteiktas pārdomas par
literatūru un mākslas pamatjautājumiem, portretēti rakstnieki, veikti
ceļojumi pieraksti. Memuāru grāmata “Laiks iegravē sejas” (2000) ir
dzejnieka rakstīts dokuments par 20. gadsimta pēdējiem trim gadu
desmitiem savas tautas un pasaules kultūrā. Grāmatās “Im Ka. Imants
Kalniņs laikā un telpā” (1998), Gaismas kungs jeb sāga par Gunaru
Birkertu” (2002) un “Izaicinājums: Pirmā Latvijas Valsts prezidente
Vaira Vīķe-Freiberga” (2003) akcentēta problēma par personības un
laikmeta savstarpējām attiecībām. Māris Čaklais ir daudzu dziesmu tekstu
autors.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2000).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru