Māris Čaklais (1940–2003) – dzejnieks, esejists, prozaiķis, 
atdzejotājs, žurnālists un laikraksta “Literatūra un Māksla” 
(1987–1991), žurnāla “Karogs” (2000–2003) redaktors. Māris Čaklais ir 14
 dzejoļu krājumu, četru dzejas krājumu bērniem, četru eseju grāmatu, 
divu literāro pasaku krājumu, divu memuārgrāmatu un trīs biogrāfisku 
apcerējumu autors. Literāro darbību sācis 60. gados. Viņa dzejā 
risinātas vēstures un tautas likteņtēmas, atklāts cilvēka esības 
dramatisms un dzīves jēgas meklējumi, saasināta laika izjūta, prasība 
pēc ideāla un ētisko principu aizstāvība. Esejās izteiktas pārdomas par 
literatūru un mākslas pamatjautājumiem, portretēti rakstnieki, veikti 
ceļojumi pieraksti. Memuāru grāmata “Laiks iegravē sejas” (2000) ir 
dzejnieka rakstīts dokuments par 20. gadsimta pēdējiem trim gadu 
desmitiem savas tautas un pasaules kultūrā. Grāmatās “Im Ka. Imants 
Kalniņs laikā un telpā” (1998), Gaismas kungs jeb sāga par Gunaru 
Birkertu” (2002) un “Izaicinājums: Pirmā Latvijas Valsts prezidente 
Vaira Vīķe-Freiberga” (2003) akcentēta problēma par personības un 
laikmeta savstarpējām attiecībām. Māris Čaklais ir daudzu dziesmu tekstu
 autors.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2000).
 
 
 
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru