Nesen atklātā Laimes muzeja “saimniece” Indrā Ilona Kangizere mūs iepazīstināja ar ēkas vēsturi, par to, kā
īstenoja projektu.
Ir ļoti piedomāts par aktivitātēm dažāda vecuma grupām.
Nopietnām, solīdām kundzītēm, par piemēru, patika savas personīgās Laimes zīmes krāsainas izdrukas saņemšana, bet visi kā viens ar aizrautību pildīja smaržu maisiņus. Traukus uz laimi plēsa nedaudzi. Bērniem pie sirds gāja “paķīmiķot”, izvēlēties un izkrāsot laimes kukainīti – mārīti.
Panorāmas skati no
muzeja torņa ir ļoti baudāmi.
Muzeja vadītājai
piemīt tik liela, saulaina enerģija , ka mēs maz-pamazām kļuvām atraisītāki.
Cik labi, ka ir
padomāts par piemiņas suvenīriem, un vietējā ražojuma linsēklu eļļa tik tiešām
ļoti garšīga un nav dārga, tāpat citas ēdamlietas.
Indricas katoļu baznīcā mūs sagaidīja Helēna Račicka. Viņa ar savu meitu uzkopj baznīcu un rūpējas par iekšpagalmu.
Šī baznīca ir
unikāls koka arhitektūras piemineklis. Senlaicīgo altāru kokgriezumus un
gleznas vajadzētu redzēt katram kā brīnišķīgus mākslas darbus.
Kad 1989. gadā no
zibens spēriena dega baznīcas siena, pie tās esošā Tērbatas Dievmātes gleznas
kopija palika neskarta.
Kalniešu muzejs
pārsteidza ar skaistām telpām pēc remonta, viņu novadnieka zīmēšanas skolotāja
Staņislava Silicka darbu izstādi, seno laiku vēstures liecībām pat no akmens laikmeta. Daudz ir labi
saglabājušos pirmskara Latvijas zemnieku darba rīku, padomju laiku ražojumi, bet Kalniešu
skolas vēstures materiāli saglabāti, nebaidos teikt,- visā pilnībā.
Milzīgs paldies muzeja vadītājai Marinai Dilbai (liela patriote un
entuziaste savā darbā!), - savā brīvdienā neatteicās mūs pieņemt un aizrautīgā
stāstījumā ar visu iepazīstināt.
Ekskursijas beigu akords -pusdienu sviestmaizītes Kalniešu pagasta skaistajā atpūtas zonā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru